Vairumam metināšanas procesu nepieciešams ģenerēt augstu lokālu temperatūru, lai varētu savienot metālus. Siltuma avota tips bieži tiek izmantots kā galvenais raksturojums procesa tipam, piemēram, gāzes metināšana, elektriskā loka metināšana.

Viena no galvenajām problēmām metināšanā ir tāda, ka metāli straujāk reaģē ar atmosfēru, kad to temperatūra paaugstinās. Šī metode, kā aizsargāt karsto metālu no atmosfēras iedarbības, ir otrs vissvarīgākais noteicošais faktors. Paņēmienu klāsts ir no kušņa pārklājumiem, kas veido aizsargājošus izdedžus, līdz inerto gāzu aizsargiem. Dažos gadījumos atmosfēra tiek pilnībā likvidēta, izmantojot vakuumu.

Ir izstrādāti daži procesi ļoti specifiskiem pielietojumiem, bet citi ir pielāgojami un tiek izmantoti plašā metināšanas darbību diapazonā. Kaut gan metināšana galvenokārt tiek izmantota, lai savienotu vienādu vai dažādu metālu daļas, to aizvien vairāk izmanto, lai salabotu un rekonstruētu nolietotus vai bojātus komponentus.

Aizvien pieaug izmantojumu diapazons jauno daļu “nocietināšanai”, nodrošinot virsmu, kas ir izturīga pret koroziju, noberšanu, triecieniem un nodilumu.

Elektriskā loka procesi, ko pirmoreiz izmantoja 19. gs. beigās, arī šodien ir vislielākā un visplašāk lietotā metināšanas metožu grupa. Kā norāda nosaukums, siltuma avots ir elektriskais loks, kas izveidots starp metināmajām daļām un metālisko elektrodu. Siltumā pārvērstā elektroenerģija ģenerē loka temperatūru aptuveni 7 000 C (10 000 F), liekot metāliem izkust un savienoties.

Iekārtas var atšķirties pēc izmēriem un sarežģītības, un galvenā atšķirība starp elektriskā loka procesiem ir izmantotā aizsardzības metode un patērējamais vai pildvielas metāls. Loka procesi ietver manuālo metāla elektrisko loku(MMA), ar gāzi aizsargāto metāla elektrisko loku(MIG/MAG), ar gāzi aizsargāto volframa elektrisko loku(TIG) un metināšanu zem kušņu kārtas(SAW).